Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds otēt apzīmē kādas virsmas noklāšanu ar eļļu, krāsu u.tml., izmantojot otu:
otēt durvju aplodas ar pernicu;
uz lādes otēts kāzu gads;
plauktos sarindoti otēti šķīvji.
Mūsdienās vārds otēt lietots retāk, tomēr tas atrodams arī jaunākajās latviešu valodas vārdnīcās, piemēram, viensējuma „Latviešu valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, kā arī „Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

Visām saliktajām laika formām ir kopīga pazīme – rezultativitāte. Tā ietver pabeigtas darbības vērtējumu pagātnē (Juris bija redzējis), tagadnē (Juris ir redzējis) vai nākotnē (Juris būs redzējis). Vienkāršajām laika formām – arī tām, kuras izsaka pabeigtu darbību, – nepiemīt rezultativitātes nozīme. Grāmatu titullapās, sniedzot informāciju par sakārtotājiem, tulkotājiem, māksliniekiem utt., iederīgāka ir saliktās tagadnes forma:
stāstu tulkojis Ziedonis Rudens;
izdevumu maketējusi Žubīte Dzene.

Tātad grāmatu ir ilustrējis Kārlis Gleznotājs.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).

Nelokāmais divdabis ar -ot nosauc darbību, kas noris vienlaikus ar izteicējā nosaukto darbību, un tām abām ir viens darītājs. Tātad ar divdabi tiek nosaukta pavaddarbība. Nav vajadzības veidot teikumu, veidojot divdabja teicienu ar darītāju datīvā pie nelokāmā divdabja (piparkūkām cepoties) un pēc tam šo darītāju aizstājot ar norādāmo vietniekvārdu (tās): tā vietā labāk nosaukt darītāju nominatīvā (piparkūkas), divdabi un izteicēju:
Piparkūkām cepoties, tās smaržo visā mājā – Piparkūkas cepoties smaržo visā mājā;
Telefonam zvanot, tas vibrē – Telefons zvanot vibrē;
Vējam pūšot, tas kauc – Vējš pūšot kauc.

Ja tiek minēts ar divdabi izteiktās darbības darītājs, kas ir atšķirīgs no galvenās (personu formas) darbības veicēja, tas šādos divdabja teicienu paveidos nostājas datīvā un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas:
Lietum līstot, mēs skrējām mājās;
Mūzikai skanot, Jānis devās pāri zālei;
Kamīnam kuroties, ģimene savācās dzīvojamā istabā.