Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Apvidvārds gurdzēt ir viens no gurkstēt sinonīmiem: sniegs gurdz.

Runājot par skaņu, kas rodas, kaut kam saskaroties, beržoties ar sniegu, vārdam gurkstēt atrodami vēl citi sinonīmi, piemēram, čirkstēt, džirkstēt, ņirkstēt, šņirkstēt.

Vārds skrupulozs latviešu valodā ienācis no vācu valodas vārda skrupulös, kura pamatā ir latīņu vārds scrupulosus, un tā nozīme ir ‘rūpīgs, precīzs, arī pedantisks, sīkumains’. Reizēm, domājams, izrunas ērtuma dēļ, vārds tiek izrunāts, pārstatot skaņas r un u: skurpulozs. Saskaņā ar pareizrakstības un pareizrunas normām vārds izrunājams un rakstāms skrupulozs:
skrupulozs izvērtējums;
skrupulozi ievērot noteikumus.

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Šāda krātuve ir panoptiks.

Vārds panoptiks aizgūts no grieķu valodas pan ar nozīmi ‘viss’ un optikos ar nozīmi ‘redzams’. Panoptiks var būt vaska figūru muzejs, piemēram, Hamburgas panoptiks. Tāpat par panoptiku, arī brīnumistabu dēvē neparastu, arī kuriozu objektu krātuvi (vācu val. Wunderkammer).

Vācu valodas avotos paralēli  nosaukumam Wunderkammer lietots arī nosaukums Kunstkammer, kurš latviešu valodā ir pazīstamāks un pārņemts kā aizguvums kunstkamera. Tas lietots arī, piemēram, „Enciklopēdiskajā vārdnīcā” (Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991) ar skaidrojmu ‘vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm’.
Tomēr šis termins neatbilst latviešu valodas terminu veidošanas tradīcijām, kur cenšas izvairīties no ģermānismu aizgūšanas. Tā vietā piemērotāks būtu grieķu cilmes aizguvums panoptiks.