Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir izlēcējs.

Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.

Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.

Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.

Latviešu valodā jāraksta spa.

LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi terminu spa (no latīņu valodas teiciena sanus per aquam – ‘veselība caur ūdeni’) kā nelokāmu sugas vārdu, apzīmējot ar to „plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai”, tātad noteiktu dziedniecisko pakalpojumu jomu, arī attiecīgo iestādi. Izmantojot vārdu spa teikuma sākumā, to raksta ar lielo sākumburtu – Spa, piemēram, Spa atpūtas kompleksā notika interesentu seminārs. Īpašvārdu rakstības noteikumi nosaka: veidojot vārdkopu, pirmais sugasvārds no diviem vai vairākiem sugasvārdiem nosaukumā, kas sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Baltijas Spa asociācija. Profesiju nosaukumos nelokāmo terminu spa pievieno attiecīgajam pamatvārdam, veidojot vārdkopu, un teikumā raksta ar mazo sākumburtu, piemēram, Sanatorijai vajadzīgs spa speciālists.

• Bērziņa, K. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 260. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: spa
• Īpašvārdu rakstība. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.