Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Rīgas „Dinamo” spēlētāji ir Rīgas dinamieši.

No nelokāmiem vārdiem nosaukumus var veidot divējādi – kā vārdkopu vai atvasinājumu, piemēram, Brno iedzīvotāji jeb brnoieši, Po iedzīvotāji jeb poieši. No trīszilbju un vairākzilbju nelokāmiem vietvārdiem, kas beidzas ar -o, -u, -ā u. c., iedzīvotāju nosaukumus darina, atmetot beigu patskani un pievienojot izskaņu -ieši, piem., Bergāmo – bergāmieši, Sāremā – sāremieši. Līdzīgi darina atvasinājumu komandas „Dinamo” spēlētājiem – atmetot vārdā Dinamo beigu patskani -o, tie ir nevis dinamoieši, bet dinamieši.

• Konsultants: palīglīdzeklis valodas prakses jautājumos. 5. laidiens. Sast. J. Baldunčiks. Rīga : Avots, 1986, 16.–22. lpp.

Mūsdienu latviešu literārajā valodā vārdā bāriņtiesa saglabājusies vārda vēsturiskā forma.

Latviešu valodā vārda bārenis nozīme skaidrota – ‘bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem’. Piemēram, apaļš bārenis – bērns, kam nav vecāku. Savukārt vārda bārenis novecojis sinonīms ir vārds bāriņš. Piemēram, bāriņu nauda, bāriņu manta, bāriņu aizbildņi. Bāriņtiesa – ‘pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību’. Piemēram, bāriņtiesas spriedums. Izskatīt lietu bāriņtiesā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 39., 40. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Autobraucēja uzvārds latviešu valodā pareizi būtu rakstāms Reikenens.

Saskaņā ar somu īpašvārdu atveides noteikumiem mūsu alfabētā svešie burti ä un ö tiek atveidoti un izrunāti kā e. Praksē vairāk izplatījies uzvārda atveidojums Raikonens, kas atbilst valodas normām, taču uzskatāms par neprecīzu atveidojumu.  

• Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Zin. red. O. Bušs, red. I. Kačevska. Rīga : Norden AB, 2003, 414. lpp.

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.