Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šāds frazeoloģisms sastopams periodikā, un tas fiksēts arī Latviešu frazeoloģijas vārdnīcā kā sarunvalodā sastopams frazeoloģisms ar ironisku nokrāsu.

Piemēram:
.. Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? Kas Liepiņu Kristinei vainas? Iznesīga meita, kaut ar pamatskolu, bet izskatās akurāt kā ģimnaziju beigusi! (Aizsargs, Nr. 12, 01.12.1933.)
– Negudro jaunu kalendāru, bet iedzer! – Ēriks mudināja. (Lācis, V. Kopoti raksti, VIII sējums. Rīga, Liesma, 1973, 115. lpp.)

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds – Mirušo piemiņas diena, jo pirmais vārds nosaukumā nav īpašvārds.