Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Minētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai: atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu. Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums.

Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons).

Viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

Jutīgs ir tāds: 1. ‘kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’. Piemēram, jutīgi pirksti, jutīgs nervs; 2. ‘kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’. Piemēram, jutīgs instruments. Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’. Piemēram, jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

Pareizā atbilde: kaskādveida avārija (vārds apzīmētāja funkcijā) un avārija ir kaskādveidīga (vārds izteicēja funkcijā).

Saliktenis kaskādavārija, arī kaskādes avārija nozīmē, ka tā ir pašas kaskādes avārija, kas nav loģiski, taču kaskādveida avārija nozīmē, ka avārijai ir kaskādes forma, tāpēc šādas formas avārijas apzīmēšanai ieteicams lietot terminu kaskādveida avārija.
Kā norādīts latviešu valodas gramatikās, apzīmētāja funkcijā ir jālieto vārds ar fināli -veida, piemēram, kaskādveida, gredzenveida, pakavveida, bet izteicēja funkcijā – atvasinājums ar fināli -veidīgs: kaskādveidīgs, gredzenveidīgs. Piemērs: ir notikusi kaskādveida avārija, bet avārija bija kaskādveidīga.

Partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpēs īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa.
Minētajās salīdzinājuma konstrukcijās nekā un kā vietā var lietot prievārdu par: brālis ir/nav garāks par māsu.

Pareizi ir kartīte.
 

Vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds. No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa), piemēram, egle – eglīte (nevis egliņa), kaste – kastīte (nevis kastiņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.