Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārda personalitāte lietojums ar nozīmi ‘personība’, visticamāk, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi (angļu val. personality – ‘personība’). Tiesa gan, aizguvums sākotnēji, domājams, ienācis no vācu valodas vārda Personalität, un vēl 20. gs. 30. gados arī ir sastopams ar šādu nozīmi. Nu tas latviešu valodā atgriezies, taču mūsdienās nebūtu vēlams ar vārdu personalitāte aizstāt vārdu personība, kas savukārt latviešu valodā sastopams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem.

Pēc izlaiduma daudzi jaunieši sāks patstāvīgu dzīvi.
 

Vārds patstāvīgs nozīmē ‘tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem’:
skolēni mācās domāt patstāvīgi, nevis nekritiski pieņemt citu viedokli;
jaunais puisis nu vairs nebija tikai mākslas students, bet gan kļuvis par patstāvīgu mākslinieku;
sākumā darbiniekam ir daudz neskaidrību, tāpēc bieži tiek lūgta palīdzība kolēģiem, taču drīz vien viņš spēj strādāt patstāvīgi.
Vārds pastāvīgs nozīmē ‘nepārtraukts, nemainīgs, regulārs’:
jau nedēļu pirms uzstāšanās mani pārņem pastāvīgs uztraukums, kas moka kā dienā, tā naktī;
kafejnīcā sastopami vairāki pastāvīgie apmeklētāji, piemēram, Anna šurp ik nedēļas nāk jau desmit gadu;
Jānis pastāvīgi strādā, reti redzams mājās, arī tad mūždien iegrimis dokumentos.

Šobrīd bieži vārdu pozīcija lieto ar nozīmi ‘amats’, arī ‘vakance’ vai ‘darbavieta’. Ar šādu nozīmi tas, visticamāk, latviešu valodā ienācis angļu valodas ietekmē.

Vārdu maestro ar lielo sākumburtu var rakstīt stilistiskos nolūkos, izrādot īpašu pagodinājumu. Tiesa gan, lielā sākumburta lietojumu varētu drīzāk attiecināt uz vēstulēm vai ielūgumiem, kuri adresēti šim maestro, nevis, piemēram, uz preses relīzi.

Valentīna Skujiņa norādījusi, ka „[s]vinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta:
Godājamo Prezident!
Augsti godātais Profesora kungs!” (Sk. Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp.)

Citādi vārds maestro ir sugasvārds, kas rakstāms ar mazo sākumburtu. Ar šo vārdu apzīmē izcilu mūziķi, piemēram, diriģentu vai komponistu, tāpēc pielikums maestro pats par sevi norāda uz personas izcilību, godināšanu, piemēram:
notiks maestro Aleksandra Viļumaņa koncerts;
Latvijas Radio klausīsimies raidījumu par maestro Herbertu fon Karajanu;
televīzijā skatīsimies maestro Raimonda Paula koncertu „Laternu stundā” utt.

Vārds maestro rakstāms ar mazo sākumburtu, taču lielā sākumburta lietojums nav aplams, ja vēlamies kādu maestro sevišķi godināt, jo „[l]ielie sākumburti kā grafisks līdzeklis dod iespēju tekstā izcelt un pastiprināt gan svinīgumu, gan patosu, gan cildenumu”. (Sk. Laugale, Velga; Šulce, Dzintra. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 21. lpp.)