Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram vārdam ir nozīmes nianses.

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.
Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni).
Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).
Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.

Pareizi ir abi vārdi: licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

Licence – 1. ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piemēram, tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’; 2. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’; 3. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.
Sertifikāts – 1. ‘valsts aizņēmuma zīme’; 2. ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’; 3. ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

Saitiņa – ‘darbības vārds, kas vairāk vai mazāk ir zaudējis savu leksisko nozīmi un galvenokārt norāda uz teikuma priekšmeta un izteicēja daļu saistību’.

Visbiežāk par saitiņu lieto darbības vārdu būt (ir, nav, bija, nebija, būs, nebūs): Diena nebija skaista, debess ir dzidra. Retāk par saitiņu lieto kļūt, tapt, tikt (arī visās formās – netapa, netika, nekļuva, nekļūs): Dienas kļūst gaišākas, naktis top īsākas. Reizēm par saitiņu lieto arī šķist, likties, palikt: Dienas liekas garākas, naktis šķiet īsākas.

Latviešu valodā ir iespraudums starp citu, ko raksta atsevišķi divos vārdos, nevis vienā vārdā starpcitu.

Iespraudumu lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais.

Pareizi ir surogātpasts.

Terminoloģijas portālā termins surogātpasts skaidrots – ‘elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu’. „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā” vārds spams skaidrots –‘elektroniskais surogātpasts, nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā’.
Vārdu spams nav vēlams lietot, jo tā vietā ir atbilstošs šī jēdziena apzīmējums latviešu valodā surogātpasts. Valodā vēl pagaidām nav nostiprinājies 2004. gada jaunvārds mēstule, kas arī apzīmē surogātpastu.