Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vai diemžēl ir iespraudums, un to liek komatos? Šodien, diemžēl, ir pagalam nejauks laiks! – vai rakstīsim šādi?

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 259. lpp.
• Kalnača, A. Partikula. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 102.–103. lpp.
• Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 669.–678. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.
• Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 115.–119. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 208.–209. lpp.

Vai tad, ja teikums beidzas ar saīsinājumu, piemēram, utt., nr., ir liekama teikuma beigu pieturzīme?

Teikuma beigās aiz saīsinājuma liekama izsaukuma vai jautājuma zīme, bet ne punkts.

Ja teikuma galā liekama izsaukuma vai jautājuma zīme, aiz saīsinājuma liekams punkts un tad – beigu pieturzīme.
Piemēram. Vai vēlaties iedzert tēju, kafiju, sulu utt.? Godātie iedzīvotāji, lūdzu, norādiet savu tālr. nr.!
Savukārt, ja teikuma galā liekams punkts, tas jāliek tikai aiz saīsinājuma, un teikuma beigu pieturzīme vairs nav vajadzīga.
Piemēram. Skolēni var apmeklēt keramikas pulciņu, dejas, kori utt.

• Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 48. lpp.

Vai drīkst lietot vārdu savienojumu olšūnu donācija?

• Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Rozenvalde. Rīga : Nordik, 2004, 114. lpp.

Kas ir sviķelis?

Sviķelis – 'adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums'.

Tiesa, vārds sviķelis apvidos sastopams arī ar citām nozīmēm: piemēram, Vainižu izloksnes vārdnīcā atrodama nozīme 'atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē)'; Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā atrodama arī nozīme 'sveķains koka gabals'.

• Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. II sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 617. lpp.
• Ādamsons, E., Kagaine, E. Vainižu izloksnes vārdnīca. Ņ–Ž. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2000, 382. lpp.

Kā sauc Bauskas iedzīvotājus?

Bauskas iedzīvotāji ir baušķenieki.

• Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 20. lpp.