Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šāda rakstība norādīta arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Valodniece A. Ahero skaidro: „Salikteņiem, kam pirmo komponentu motivē lietvārda ģenitīva locījums, vērojama šāda likumība: ja salikteņa pirmā komponenta motivētājvārds, resp., pamatvārds, ģenitīva locījumā ir vienzilbīgs, tad galotnes forma saliktenī tiek paturēta vienmēr. Šie vienzilbīgie ģenitīvi ir i-celma lietvārdi, piemēram, sirds: sirdslieta, sirdsapziņa, sirdsdarbība, sirdsdraugs; klēts: klētsdurvis, klētsaugša; pirts: pirtsslota, pirtskrāsns; cilts: ciltskoks, ciltsraksti, ciltstēvs.”

Pareizi ir alpu vijolīte un alpu rags.

Īpašvārdi ir daudzu terminu sastāvā, bet dažkārt tie zaudējuši īpašvārda nozīmi. Jaunākajā „Latviešu valodas gramatikā” norādīts: „[..] laika gaitā vārdkoptermina pirmais komponents īpašvārds zaudē savu sakaru ar nosaukto personu vai vietu un pilnībā apelativējas, piemēram, Alpu vijolīte ® alpu vijolīte.”

Pareizi ir angoras vilna.

Īpašvārdi ir daudzu terminu sastāvā, bet dažkārt tie zaudējuši īpašvārda nozīmi. Jaunākajā „Latviešu valodas gramatikā” norādīts: „[..] laika gaitā vārdkoptermina pirmais komponents īpašvārds zaudē savu sakaru ar nosaukto personu vai vietu un pilnībā apelativējas, piemēram, Alpu vijolīte ® alpu vijolīte”.
Līdzīgi ir arī ar vēsturisko nosaukumu angoras vilna: lai gan sākotnēji truši ar pūkaino un silto vilnu patiešām nākuši no vēsturiskās Angoras Turcijā, mūsdienās atvasināto nosaukumu ir tik daudz (angoras vilna, angoras cimdi u. tml.), ka īpašvārds jau sen zaudējis savu sākotnējo vietas nozīmi.

Pareizi būtu Pasaules cēsnieku dienas.

Tā kā nosaukumā pirmais vārds Vispasaules nav īpašvārds, nākamais vārds nosaukumā jāraksta ar mazo sākumburtu.
Stilistiski labāk gan būtu Pasaules cēsnieku dienas.
Latviešu valodā vis- vārda pasaules priekšā ir lieks – to pašu izsaka vārds pasaules. Šis un tamlīdzīgi darinājumi bija populāri padomju gados (piemēram, Vispasaules, Vissavienības); diemžēl arī pašlaik parādījušies tādi nosaukumi kā Vispasaules, Vislatvijas, taču šādiem atvasinājumiem nav nekāda pamata, jo vārdu pasaule un Latvija nozīme nemainās. Par to jau ir rakstījuši Dz. Paegle un J. Kušķis izdevumā „Kā latvietis runā”.

Abi vārdi – gan sertificēšana, gan sertifikācija – ir pareizi, bet katram ir cita nozīmes nianse.

Abi vārdi ir darināti no darbības vārda sertificēt. Vārda atvasinājums ar latvisko izskaņu -šana – sertificēšana – norāda uz darbību vai procesu, nevis rezultātu. Savukārt vārds sertifikācija apzīmē gan procesu, gan rezultātu kopumā.