Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir izlēcējs.

Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.

Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.

Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 186. lpp.

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.

• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 88. lpp.

• VVC LVEK 11.11.2015. sēdes  protokola Nr. 46 2. §.