Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Lietuvas prezidentes vārds un uzvārds latviešu valodā rakstāms Daļa Grībauskaite.
Saskaņā ar lietuviešu īpašvārdu atveides noteikumiem patskani i aiz līdzskaņa l patskaņa priekšā atveido kā attiecīgo mīksto līdzskani ļ, savukārt lietuviešu valodas patskanis y latviešu valodā atveidojams kā garais patskanis ī. Tātad Lietuvas prezidentes vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams Daļa Grībauskaite.
Latviešu valodā īpašvārdus atveido pēc izrunas, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Juridiski šo normu nosaka Valsts valodas likuma 19. panta 3. daļa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
Tamāra Porīte rakstījusi: „Īpašvārdi ir pamatā daudziem sugasvārdiem. Īpašvārdu pāreja sugasvārdos ir saistīta ar vārda semantizāciju, kad īpašvārds kļūst par vārdu ar pilnu semantisko struktūru. Šis process noris pakāpeniski. Kaut arī kāds īpašvārds pēc savas funkcijas valodā ir jau kļuvis par sugasvārdu, tomēr valodas lietotāji to vēl ilgu laiku uztver kā īpašvārdu. Rakstībā tas atspoguļojas lielo sākumburtu lietošanā. [..]” (Porīte 1970, 16)
Tādējādi varētu uzskatīt, ka ir iespējama paralēlrakstība – Austrasbērni un austrasbērni – gan ar lielo, gan mazo sākumburtu.
Nepārprotami rakstāms saliktenis, jo tie noteikti nav (konkrētas sievietes) Austras bērni un tas gan varētu radīt pārpratumus. Strīdīgs ir jautājums, vai jēdziens austrasbērni ir tiktāl semantizējies, ka to vairs nesaista ar Austru, tāpēc noteiktu normu šādā gadījumā nav.
„.. [L]ietojumā nav īpašvārdu, bet gan sugasvārdu funkcija, jo šie vārdi savā jaunajā leksiski semantiskajā lietojumā ir zaudējuši svarīgu attiecīgā īpašvārda pazīmi, proti, ka tie var attiekties uz vienu konkrētu personu. Šo personvārdu semantizēšanās pamatā ir attiecīgā priekšmeta vai parādības vienas vai vairāku pazīmju vispārināšana, attiecināšana uz vientipa priekšmetu vai parādību grupu. Tieši vārda jēdzieniskā nozīme norobežo īpašvārdus no sugasvārdiem. Taču robeža starp īpašvārdiem un sugasvārdiem bieži vien ir plūstoša” (Porīte 1970, 19.lpp.)
Kad pašreizējie Austras Pumpures audzēkņi sāks tālāk mācīt (un to jau dara) nākamos dziesminiekus, tie noteikti būs austrasbērni (analoģiski ar jāņabērniem). Pašlaik patiešām var rakstīt divējādi.
Meklējot jaunākajos avotos, līdzīgs skaidrojums minēts V. Skujiņas „Latviešu terminoloģijas izstrādes principos”. Tur autore skaidro vairākus apelativācijas piemērus:
„Afiksālā apelativācija ir īpašvārda (personvārda, vietvārda) izmantošana atvasinātos sugasvārdos: Avicenna – avicennīts, Bagratins – bagrationīts [..], bakuņinisms, rainistika.
Kompozitīvā apelativācija ir īpašvārda (personvārda, vietvārda) izmantošana salikteņtermina apzīmējošā komponentā: glaubersāls, kaplānturbīna, vatmaņpapīrs. Šādiem salikteņiem nereti pamatā ir attiecīgās vārdkopas ar īpašvārdu atkarīgajā komponentā, un tie darināti latviešu valodā: Glaubera sāls – glaubersāls, Vatmaņa papīrs – vatmaņpapīrs.” (Skujiņa 2002, 69.–70.; 99.–100. lpp.)
Kopumā iespējama salikteņa rakstība gan ar lielo, gan arī ar mazo sākumburtu: Austrasbērni vai austrasbērni.
- Porīte, T. Lielie burti mūsdienu latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 1970, 16., 19. lpp.
- Skujiņa, V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2002, 69.–70., 99.–100. lpp.
Pareizi ir abi vārdi, tomēr praksē izplatītāks ir vārda apsūdzētais lietojums.
„Juridisko terminu vārdnīcā” vārdi apsūdzētais un apsūdzamais ir doti kā sinonīmi ar nozīmi ‘persona kriminālprocesā, kura pirmstiesas izmeklēšanā ar īpašu lēmumu saukta pie kriminālatbildības un kurai ir uzrādāma apsūdzība par konkrēta nozieguma izdarīšanu’.
- Juridisko terminu vārdnīca. Sast. aut. kol. Rīga : Nordik, 1998, 20. lpp.
Salas nosaukums rakstāms Sāremā.
Igauņu valodā rakstītais salas nosaukums Saaremaa saskaņā ar igauņu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā atveidojams Sāremā. Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija. K. Karulis to skaidro ar vārda sāmi nozīmi, norādot, ka par vārda cilmi ir atšķirīgi, līdz šim nepierādīti uzskati: 1) vārds saistīts ar nosaukumu somi (suõmi), uzskatot, ka sāmi sākotnēji bijusi kāda Baltijas somu cilts vai Baltijas somu senči, pirmtauta; 2) vārds saistīts ar lībiešu Saarmaa, igauņu Saaremaa ‘Sāmsala’ ar r zudumu aiz gara patskaņa – tātad *sārms > sāms sākotnēji izlokšņu izrunā.
- Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. II sēj. Rīga : Avots, 1992, 152. lpp.