Valodas konsultācijas

Vai ielai var būt sākumgals?

Jautājums

Vai ielai var būt sākumgals?

Atbilde

Ielas sākumgala vietā piemērotāks būtu ielas sākumposms, ielas sākumdaļa vai ielas sākums.

Vārdkopa ielas sākumgals ir neparasta. Lai gan no vārddarināšanas viedokļa saliktenis ir darināts pareizi (līdzīgi vārdi ar sākum- pirmajā daļā ir sākumburts, sākumdaļa, sākumposms, sākumpunkts, sākumstadija u. tml.), runājot par ielu, vārda sākumgals vietā piemērotāki būtu vārdi sākumposms, sākumdaļa vai sākums.

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Sugasvārdi Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Kā pareizi saukt Rīgas „Dinamo” spēlētājus – dinamieši vai dinamoieši?

Jautājums

Kā pareizi saukt Rīgas „Dinamo” spēlētājus – dinamieši vai dinamoieši?

Atbilde

Rīgas „Dinamo” spēlētāji ir Rīgas dinamieši.

No nelokāmiem vārdiem nosaukumus var veidot divējādi – kā vārdkopu vai atvasinājumu, piemēram, Brno iedzīvotāji jeb brnoieši, Po iedzīvotāji jeb poieši. No trīszilbju un vairākzilbju nelokāmiem vietvārdiem, kas beidzas ar -o, -u, -ā u. c., iedzīvotāju nosaukumus darina, atmetot beigu patskani un pievienojot izskaņu -ieši, piem., Bergāmo – bergāmieši, Sāremā – sāremieši. Līdzīgi darina atvasinājumu komandas „Dinamo” spēlētājiem – atmetot vārdā Dinamo beigu patskani -o, tie ir nevis dinamoieši, bet dinamieši.

Avoti

Konsultants: palīglīdzeklis valodas prakses jautājumos. 5. laidiens. Sast. J. Baldunčiks. Rīga : Avots, 1986, 16.–22. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Tautību un personu grupu nosaukumi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārdu darināšana ar piedēkli Otrā deklinācija Vīriešu dzimte Daudzskaitlis

Cilvēks, kas saistīts ar bohēmu, ir bohēmists vai bohēmietis?

Jautājums

Cilvēks, kas saistīts ar bohēmu, ir bohēmists vai bohēmietis?

Atbilde

Pareizi ir abi varianti – gan bohēmists, gan bohēmietis.

Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.

Lingvistiskās tēmas

Tautību un personu grupu nosaukumi Vārdu darināšana ar piedēkli

Lūdzam šajā tikšanās piedalīties visus dalībniekus! Vai vārds tikšanās locīts pareizi?

Jautājums

Lūdzam šajā tikšanās piedalīties visus dalībniekus! Vai vārds tikšanās locīts pareizi?

Atbilde

Vārdam tikšanās lokatīva formas nav, un teikums būtu pārveidojams, piemēram: Lūdzam šajā tikšanās reizē piedalīties visus dalībniekus!

Atgriezeniskajiem lietvārdiem ir galotne -ās. Tie atvasināti no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, izmantojot piedēkli -šan-:
tikties – tikšanās,
smieties – smiešanās,
tuvoties – tuvošanās.
Locīšanā atgriezeniskie lietvārdi ir defektīvi – tiem nav pilnas paradigmas: trūkst abu skaitļu datīva un lokatīva, kā arī daudzskaitļa instrumentāļa formu. Valodas praksē locījumu trūkums mēdz radīt grūtības, un nereti jāizvēlas cita veida konstrukcija:
~~šajā vienošanās lietotie saīsinājumi~~ – šīs vienošanās tekstā lietotie saīsinājumi, šajā vienošanās dokumentā lietotie saīsinājumi;
~~Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanai~~ – Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanās reizei, Guntis ļoti gatavojās, lai uzstātos.

Lūk, atgriezeniskā lietvārda tikšanās locīšanas paradigma.

	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs. Kas?	tikšanās	tikšanās
Ģenitīvs. Kā?	tikšanās	tikšanos
Datīvs. Kam?	–	–
Akuzatīvs. Ko?	tikšanos	tikšanās
Instrumentālis. Ar ko?	ar tikšanos	–
Lokatīvs. Kur?	–	–
Vokatīvs. –	tikšanās!	tikšanās!

Avoti

Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 92. lpp.
Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 366. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 53. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Locījumi Formveidošana un vārddarināšana

Ķidas vai šķilvji?

Jautājums

Ķidas vai šķilvji?

Atbilde

Abi vārdi ir pareizi, tikai katram no tiem ir sava nozīme.

Ķidas – ‘zivju, putnu, arī sīku dzīvnieku iekšējie orgāni’. Piemēram, zosu ķidas, ķidu zupa.
Savukārt vārda šķilvji nozīme ir šaurāka – tie ir ‘putna kuņģi’. Šie vārdi nav sinonīmi.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārda skaidrojums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze