Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu valodā saīsinājums izrunājams ī-tē (ne ai-tī).

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Tā ir seja ar vasarraibumiem.

Mūsains – ‘tāds, kas ir klāts ar vasarraibumiem’.

Pareizi ir blenderis. Tas ir otrās deklinācijas lietvārds.

Pareizi ir abi varianti – gan bohēmists, gan bohēmietis.

Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.