Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā saukt Mūrmuižas iedzīvotājus?

Iedzīvotāju nosaukums ir atkarīgs no apdzīvotās vietas atrašanās un izlokšņu tradīcijām.

Tā kā Latvijā ir vairākas Mūrmuižas, Jelgavas un Aizkraukles pusē Mūrmuižas iedzīvotājus sauksim par mūrmuižniekiem, Aizkraukles pusē paralēli arī par mūrniekiem, savukārt Valmieras novadā – par mūrmuiziešiem (arī mūrēniešiem).

Latviešu literārajā valodā pareizi ir zobu suka.

Vārds birste ir ģermānisms, kura lietošana oficiālos tekstos nav vēlama. Suka ir ‘rīks (tīrīšanai, mazgāšanai), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu) elementi, un dažkārt no kāta’. Piemēram, matu suka. Zobu suka.

Literārās valodas vārds ir plankums. Pleķis ir sarunvalodas vārds.

Plankums – ‘citādas krāsas, citāda apgaismojuma laukums uz (kā) virsmas’. Piemēram, eļļas plankums uz apģērba, plankumi uz ādas, gaismas plankumi uz sienas.
Pleķis ar nozīmi ‘plankums’ ir ģermānisms, kas joprojām ir sastopams sarunvalodā, bet literārajā valodā nebūtu ieteicams.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.
 

Tā ir seja ar vasarraibumiem.

Mūsains – ‘tāds, kas ir klāts ar vasarraibumiem’.