Valodas konsultācijas

Ko nozīmē salns zirgs?

Jautājums

Ko nozīmē salns zirgs?

Atbilde

Salns – ‘tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste’.

Runājot par zirgiem, latviešu valodā joprojām lieto senos un tradicionālos apzīmējumus: bērs, dābolains, salns.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 176. lpp.
Roze, A. Caur krāsu logu. Par krāsu nosaukumiem latviešu valodā. Zin. red. I. Jansone, O. Bušs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 125.–128. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Krāsu nosaukumi Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Musli brokastis vai mušļu brokastis?

Jautājums

Musli brokastis vai mušļu brokastis?

Atbilde

Var teikt gan musli brokastis, gan mušļu brokastis.

Muslis (mušļa, dsk. ģen. mušļu, arī musli nelok. v.) – ‘sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.’.
Piemēram, pašgatavots brokastu muslis, muslis ar žāvētiem augļiem. No rīta viņa ēd musli ar pienu. Mušļa paka.
Atbilstoši jaunākajai vārdnīcai vārdu var lietot gan kā lokāmu, gan nelokāmu lietvārdu.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: musli

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Svešvārdi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Galotne Otrā deklinācija Vīriešu dzimte Nelokāmi vārdi Vārda skaidrojums Ģermānismi Vārdu saskaņošana

Kā pareizi izrunāt vārdu medūza – ar šauro vai plato patskani e?

Jautājums

Kā pareizi izrunāt vārdu medūza – ar šauro vai plato patskani e?

Atbilde

Vārds medūza izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

Avoti

Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 446. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Svešvārdi Svešvārdi Internacionālismi

Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?

Jautājums

Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?

Atbilde

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 333.–335., 363. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 56., 57. lpp.
K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca. 3. sējums. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (22.–35. burtn., 1927–1929). Rīga : Kultūras fonds, 1929, 974. lpp.
Mīlenbahs. K. K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca.. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (11.–21. burtn., 1925–1927). Rīga : Kultūras fonds, 1927, 625. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Literārās sarunvalodas stils

Pumperniķelis vai pumpermiķelis?

Jautājums

Pumperniķelis vai pumpermiķelis?

Atbilde

Pareizi ir pumperniķelis.

Pumperniķelis – ‘salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 435. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Pārtikas preču nosaukumi Sugasvārdi Vārda skaidrojums Ģermānismi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze