Valodas konsultācijas

Zobu suka vai zobu birste?

Jautājums

Zobu suka vai zobu birste?

Atbilde

Latviešu literārajā valodā pareizi ir zobu suka.

Vārds birste ir ģermānisms, kura lietošana oficiālos tekstos nav vēlama. Suka ir ‘rīks (tīrīšanai, mazgāšanai), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu) elementi, un dažkārt no kāta’. Piemēram, matu suka. Zobu suka.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 272. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Ģermānismi Sarunvaloda Stils un literārā norma

Ventilis vai ventīlis?

Jautājums

Ventilis vai ventīlis?

Atbilde

Pareizi ir ventilis.

Vārds ventilis rakstāms ar izskaņu -ilis, nevis -īlis līdzīgi kā citi svešvārdi, piemēram, automobilis, reptilis.

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 846. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Sugasvārdi Ģermānismi

Kā pareizi: Gaujas nacionālais parks vai Gaujas Nacionālais parks?

Jautājums

Kā pareizi: Gaujas nacionālais parks vai Gaujas Nacionālais parks?

Atbilde

Nosaukums rakstāms šādi: Gaujas Nacionālais parks.

Vairākvārdu nosaukumos, kuros ir vārds centrālais, nacionālais, olimpiskais, pasaules, republikas, starptautiskais, tautas, valsts ar lielo sākumburtu raksta pirmo vārdu aiz īpašvārda (personvārda vai vietvārda), piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ventspils Olimpiskais centrs, Rēzeknes Tautas teātris, Latvijas Valsts standarts.
Tātad šāds princips ievērojams arī nacionālo parku nosaukumu pareizrakstībā: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Tingvetlira Nacionālais parks u. c.

Avoti

Vairākvārdu nosaukumu rakstība (ieteikumi)
Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 60. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Lielie sākumburti Īpašvārdi

Nuja vai nujā?

Jautājums

Nuja vai nujā?

Atbilde

Abas formas ir pareizas gan no pareizrakstības viedokļa, gan arī to nozīmes neatšķiras.

Nuja, retāk nujā – ‘jā gan, tieši tā; protams’. Tāpēc abas partikulas ir vienlīdz lietojamas neatkarīgi no beigu patskaņa a kvantitātes atšķirības.

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 521. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 766. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Garie patskaņi Īsie patskaņi Apgalvojuma partikulas

Vai pareizi teikt nulltā klase un nulltais līmenis?

Jautājums

Vai pareizi teikt nulltā klase un nulltais līmenis?

Atbilde

Pareizi ir nulles (vai sagatavošanas) klase un nulles līmenis.

Vārdam nulle nav atbilstoša kārtas skaitļa vārda. Viena no vārda nulle nozīmēm ir – ‘sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); sākotnējais stāvoklis, sākuma stadija’.
Vārdu savienojums nulltā klase un nulltais līmenis būtu pieļaujams tikai sarunvalodā, kur leksikas izvēle netiek stingri normēta.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana Ģenitīvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze