Valodas konsultācijas

Ko nozīmē paldaini svārki?

Jautājums

Ko nozīmē paldaini svārki?

Atbilde

Paldaini svārki ir svārki ar ielocēm jeb ieločsvārki.

Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā īpašības vārds paldains skaidrots kā ‘faltig, faltenreich’. Faltig – ‘ar ielocēm; krokots; krokains’.
Vācu valodas ietekmē vecāki cilvēki dažkārt saka – faltēti svārki, kas uzskatāms par barbarismu un literārājā valodā nebūtu vēlams. Savukārt vārds paldains mūsdienu latviešu literārajā valodā vairs netiek lietots.

Avoti

Granta, K., Pampe, E. Vācu-latviešu vārdnīca. Rīga : Avots, 1990, 222. lpp.
Mülenbachs, K. Latviešu valodas vārdnīca. XXII burtnīca. Rīga : Kultūras fonds, 1927, 57. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vecvārdi Vārdu saskaņošana

Vai pēc kola var sekot lielais sākumburts (teik. „Bērni uzdāvināja skaistas puķes: rozes, gerberas un hiacintes”)?

Jautājums

Vai pēc kola var sekot lielais sākumburts (teik. „Bērni uzdāvināja skaistas puķes: rozes, gerberas un hiacintes”)?

Atbilde

Tradicionāli ar lielo sākumburtu jaunu teikumu (domu) raksta tikai pēc punkta, tātad – pēc pabeigtas domas.

Ar kolu nebeidzas teikums, tieši pretēji, – seko uzskaitījums, tāpēc teikuma turpinājums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. To apstiprina arī vairāki avoti, vienlaikus atzīstot, ka praksē sastopams arī pretējais. Piemēram, V. Skujiņa raksta: „Kolu lieto teikuma vidū, tāpēc aiz tā nākošais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu. Lietvedības praksē šī likumība tiek pārkāpta.”

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 118. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Mazie sākumburti Uzskaitījums

Vai latviešu valodā drīkst teikt: seko informācijai sociālo tīklu vietnēs?

Jautājums

Vai latviešu valodā drīkst teikt: seko informācijai sociālo tīklu vietnēs?

Atbilde

Latviešu valodā var teikt seko informācijai sociālo tīklu vietnēs.
Var teikt arī: meklējiet informāciju sociālo tīklu vietnēs, informācija tiks sniegta tīmekļvietnē, informācija būs pieejama sociālo tīklu vietnēs.
Taču, ja patiešām ir jāseko procesu attīstības gaitai, – sekošana (vārds sekot) netraucē.
Par to liecina darbības vārda sekot šādas nozīmes: 3. ‘sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko); censties uztvert, saprast (ko); sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos); 4. ‘rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga’.
Kā redzams no skaidrojuma, vārda sekot nozīme pieļauj arī sekot informācijai.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Leksika Stilistika Vārdšķiras Darbības vārds Izteiksmes Pavēles izteiksme Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Piedņestra vai Pārdņestra?

Jautājums

Piedņestra vai Pārdņestra?

Atbilde

Latviešu valodā ieteicams lietot nosaukumu Pārdņestra.

2012. gadā Valsts valodas centra ekspertu komisija lēmusi, ka līdz tam lietotais nosaukums Piedņestra nebūtu maināms, tomēr, ja nepieciešams, ieteicamais variants ir Pārdņestra, kas atbilst nosaukumam oriģinālvalodā Transnistria.
Gan valodas prakse, gan pēcākie notikumi Ukrainā stiprinājuši vārda Pārdņestra lietojumu latviešu valodas praksē, un tas arī šobrīd ir ieteicamais variants.

Avoti

VVC LVEK 21.03.2012. sēdes protokola Nr. 18 3. §.

Lingvistiskās tēmas

Divskaņi Divskaņi Apdzīvoto vietu nosaukumi Īpašvārdi

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Jautājums

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Atbilde

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pareizrakstība Sugas vārdi Otrā deklinācija Leksika

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze