Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 364. lpp.
• Skaidrojošā vārdnīca Tēzaurs: planšete
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 617. lpp.

Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.

Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.

V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”

Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.

• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.

Saskaņā ar tradīciju komponista Čaikovska priekšvārds latviešu valodā rakstāms Pēteris.

Atbilstoši krievu īpašvārdu atveides noteikumiem komponista priekšvārdu latviešu valodā vajadzētu rakstīt Pjotrs. Taču ir izveidojusies stabila tradīcija komponista vārdu latviešu valodā rakstīt Pēteris, respektīvi, izmantot latviskoto šī priekšvārda variantu Pēteris. Līdzīgi latviešu valodā ir Pēteris I, nevis Pjotrs I. Turklāt šāda rakstība – Pēteris Čaikovskis – ir minēta arī Latvijas Padomju enciklopēdijā, kur personvārdu atveide tika akceptēta, pamatojoties gan uz atveides noteikumiem, gan jau nostiprinātām tradīcijām.

• Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 197. lpp.

• Ruberte, I. Senvārdu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2012, 102. lpp.