Jautājums
Kā sauc Bauskas iedzīvotājus?
Atbilde
Bauskas iedzīvotāji ir baušķenieki.
Avoti
- Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 20. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Kā sauc Bauskas iedzīvotājus?
Vai vijole ir futlārī vai futrālī?
Jautājums
Vai vijole ir futlārī vai futrālī?
Atbilde
Vijole ir futrālī.
Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.
Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.
Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”
Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.
Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.
Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”
Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.
Avoti
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 257. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca: futrālis
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: futrālis
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 234. lpp.
- Vasmer, Max von. Etimologicheskij slovar' russkogo jazyka. Tom 4. Moskva : Astrel’, ACT, 2004, 212. lpp.
- Waldemar, K. Kreewu-latweeschu-wahzu wardnice. Moskva : Ministerstvo narodnogo prosveschenija, 1872, 634. lpp.
- Kuzina, A. Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca. Rīga : Madris, 2019, 54. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Ko nozīmē promaskaviski, prokrieviski noskaņots?
Jautājums
Ko nozīmē promaskaviski, prokrieviski noskaņots?
Atbilde
Promaskaviski, prokrieviski noskaņots nozīmē, ka kāds darbojas Maskavas vai krievu interesēs.
Pro.. (lat. pro, gr. pro) – priedēklis – ‘tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piemēram, prokomunistisks)’.
Pro.. (lat. pro, gr. pro) – priedēklis – ‘tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piemēram, prokomunistisks)’.
Avoti
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 603. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Jidišs vai idišs?
Jautājums
Jidišs vai idišs?
Atbilde
Pareizi ir jidišs.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” norādīts – jidišs, arī idišs.
Savukārt, lai sekmētu konsekventu un pareizu nosaukumu lietojumu, 2006. gada 29. maija sēdē valodu un valodu grupu nosaukumus latviešu valodā izvērtēja un pieņēma Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (VVC LVEK), kas norādījusi valodas nosaukumu jidišs.
Idišs VVC LVEK izveidotajā pasaules valodu un valodu grupu nosaukumu sarakstā nav iekļauts (saraksts pieejams arī LVA tīmekļvietnē).
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” norādīts – jidišs, arī idišs.
Savukārt, lai sekmētu konsekventu un pareizu nosaukumu lietojumu, 2006. gada 29. maija sēdē valodu un valodu grupu nosaukumus latviešu valodā izvērtēja un pieņēma Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (VVC LVEK), kas norādījusi valodas nosaukumu jidišs.
Idišs VVC LVEK izveidotajā pasaules valodu un valodu grupu nosaukumu sarakstā nav iekļauts (saraksts pieejams arī LVA tīmekļvietnē).
Lingvistiskās tēmas
Šlepe, trēns vai velce?
Jautājums
Šlepe, trēns vai velce?
Atbilde
Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.
Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns. Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.
Avoti
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.
Lingvistiskās tēmas