Valodas konsultācijas

Lūdzu nelekt! vai Lūdzu nelēkt!

Jautājums

Lūdzu nelekt! vai Lūdzu nelēkt!

Atbilde

Pareizi ir: Lūdzu nelēkt!

Darbības vārds lēkt nenoteiksmē rakstāms ar garo patskani ē: lēkt. Tāpat ar garo patskani ē veidojamas vienkāršās pagātnes un vienkāršās nākotnes formas:
es vakar lēcu,
tu rīt lēksi,
mēs pērn lēcām,
jūs nākamgad lēksiet.
Vienkāršās tagadnes formās rakstāms īsais patskanis e:
es šobrīd lecu,
tu pašreiz lec,
viņš tagad lec.
Pavēles izteiksmē lietojams īsais patskanis e:
Lec!
Leciet!

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 417. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lēkt

Lingvistiskās tēmas

Patskaņi Formveidošana un vārddarināšana Darbības vārds

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Jautājums

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Atbilde

Dace un Gunta pārāk maz kustas.

Vārds kustēties ir 3. konjugācijas darbības vārds, kuram nenoteiksmē ir izskaņa -ēties. Šādiem darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personā galotnē ir īss patskanis a: gozēties – viņš gozējas, kaprizēties – viņa kaprizējas, cīkstēties – viņi cīkstas.

Avoti

Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 522.–523. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Galotne Trešā konjugācija

Kāpēc latviešu valodas tekstos vārda un vietā lieto angļu valodas zīmi &, piemēram: „Noris & Viktors”, „Uldis & Gints” u. tml.?

Jautājums

Kāpēc latviešu valodas tekstos vārda un vietā lieto angļu valodas zīmi &, piemēram: „Noris & Viktors”, „Uldis & Gints” u. tml.?

Atbilde

Zīme & nozīmē ‘un’.

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc lieto šo zīmi, nav iespējams. Tad būtu jāatbild, kāpēc daudzi latvieši vispār ir tik naski uz anglisko, anglismiem un, protams, arī angliskajiem saīsinājumiem.
Kurš atbildēs, kāpēc latviešu dziedātāji veido angliskus skatuves vārdus, īpašnieki – firmu nosaukumus? To nosaka laikmeta stils, mode, turklāt nav jau aizliegts to darīt. Reģistrējot uzņēmumu, nosaukumā jābūt latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Taču ļoti daudzi uzskata, ka tieši angliskais rakstības veids sekmē publicitāti arī ārpus Latvijas, turklāt netraucē ne valodai, ne konkrētajā gadījumā – grupu nosaukumiem.
Kad 20. gs. 90. gados strauji ienāca viss angliskais, tostarp arī saīsinājumi, starptautiskā zīme & kļuva visai izplatīta. Viens no uzņēmumiem, kas savu nosaukumu sāka šādi rakstīt, bija arī uzņēmējs R. Gerkens veikala nosaukumā „Gerkens & Co” (tulkojumā „Gerkens un kompānija”).

Avoti

Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 87. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Skatuves vārdi Īpašvārdi Sakārtojuma saikļi Vienkāršie saikļi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?

Jautājums

Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?

Atbilde

Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

Avoti

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center)

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Priekšvārdi Priekšvārdi Īpašvārdi Sieviešu dzimte

Kā pareizi: links uz video vai saite uz video?

Jautājums

Kā pareizi: links uz video vai saite uz video?

Atbilde

Pareizi ir saite uz video.

Vārds links ir tiešs pārcēlums no angļu valodas vārda link.
Saite – ‘programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem diviem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu’.
Šo terminu ir ieteikusi arī LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija. Vārds links uzskatāms par angļu valodas barbarismu jeb nevēlamu pārcēlumu.

Avoti

Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 274. lpp.
Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Sast. A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis u. c. Rīga : Avots, 2001, 279.–280. lpp.
Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: saite
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: saite
Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: saite

Lingvistiskās tēmas

Termini Vārda skaidrojums Aizguvumi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze