Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.
Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.
Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.
| dienēt (II konj.) | dienēt (III konj.) | ||
| es dienēju | mēs dienējam | es dienu | mēs dienam |
| tu dienē | jūs dienējat | tu dieni | jūs dienat |
| viņš, viņa dienē | viņi, viņas dienē | viņš, viņa dien | viņi, viņas dien |
Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt
Vārdi ilggadējs un ilggadīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.
Ilggadējs – ‘tāds, kas pastāv, darbojas, noris gadiem ilgi, vairākus, daudzus gadus, arī tāds, kas izveidojies, uzkrājies daudzgadu gaitā’. Piemēram, ilggadējs darbinieks, ilggadēji meklējumi, ilggadēji pētījumi, ilggadēja pieredze. Ilggadīgs – ‘tāds (augs), kas aug vairākus gadus; daudzgadīgs’. Piemēram, ilggadīgie zālāji, ilggadīgie augi.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 389. lpp.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam uzteikt norādītas divas atšķirīgas nozīmes.
Uzteikt – 1. ‘oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu – par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm’; 2. ‘uzslavēt’.
Šādas nozīmes ir arī jaunākajā vārdnīcā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Latviešu valodā lielākā daļa vārdu ir daudznozīmīgi, un tā ir valodas bagātība. Ja māc bažas, ka no konteksta nav saprotama autora iecerētā vārda leksiskā nozīme, no šā vārda lietojuma vajadzētu izvairīties un aizstāt to ar citu vārdu, proti, frāzi veidot nepārprotamu, piemēram, direktors slavēja darbu vai direktors atlaida no darba. Izteiksmes skaidrība un nepārprotamība gan attiecas uz jebkura vārda lietojumu.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 212.–213. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka ITTEA iesaka šādus jēdziena hashtag atbilsmes variantus: atsauces tags, atsauces birka, atsauce. Praksē plaši tiek lietots arī tēmturis, šis variants iekļauts arī Eiropas institūciju terminoloģijas datubāzē IATE. Lai gan sākotnēji daudziem lietotājiem pret tēmturi bija liela nepatika, tā lietojums praktiskajā saziņā, t. sk. plašsaziņas līdzekļos, tikai paplašinās, tātad arī – nostiprinās.
