Jautājums
Kā jāatdala decimāldaļas – ar komatu vai punktu?
Atbilde
Decimālais atdalītājs latviešu valodā ir komats (piemēram, 550,75 g vai 25,10 EUR), nevis punkts.
Lingvistiskās tēmas
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Kā jāatdala decimāldaļas – ar komatu vai punktu?
Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?
Jautājums
Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?
Atbilde
Kādu nozīmēt amatā nebūtu vēlams, amatā var iecelt, apstiprināt.
„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.
„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.
Avoti
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 277. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 227. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 758. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 739. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: šī gada janvārī vai šā gada janvārī?
Jautājums
Kā pareizi: šī gada janvārī vai šā gada janvārī?
Atbilde
Pareizi ir gan šī gada janvārī, gan šā gada janvārī.
Vīriešu dzimtes norādāmajam vietniekvārdam šis ģenitīvā ir paralēlformas šā un šī.
Nevienā no lingvistiskajiem avotiem nav norāžu, ka kāda no šīm formām būtu vēlamāka vai ieteicamāka, tāpēc izvēle atkarīga no katra valodas lietotāja ieraduma, lingvistiskās gaumes un stila izjūtas.
Avoti
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 125. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 780. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 82. lpp.
- Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 434. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Spams vai surogātpasts?
Jautājums
Spams vai surogātpasts?
Atbilde
Pareizi ir surogātpasts.
Terminoloģijas portālā termins surogātpasts skaidrots – ‘elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu’. „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā” vārds spams skaidrots –‘elektroniskais surogātpasts, nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā’.
Vārdu spams nav vēlams lietot, jo tā vietā ir atbilstošs šī jēdziena apzīmējums latviešu valodā surogātpasts. Valodā vēl pagaidām nav nostiprinājies 2004. gada jaunvārds mēstule, kas arī apzīmē surogātpastu.
Terminoloģijas portālā termins surogātpasts skaidrots – ‘elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu’. „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā” vārds spams skaidrots –‘elektroniskais surogātpasts, nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā’.
Vārdu spams nav vēlams lietot, jo tā vietā ir atbilstošs šī jēdziena apzīmējums latviešu valodā surogātpasts. Valodā vēl pagaidām nav nostiprinājies 2004. gada jaunvārds mēstule, kas arī apzīmē surogātpastu.
Avoti
- Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: surogātpasts
- Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Rozenvalde. Rīga : Nordik, 2004, 441. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Vai latviešu literārājā valodā ir pareizi teikt birka?
Jautājums
Vai latviešu literārājā valodā ir pareizi teikt birka?
Atbilde
Latviešu literārajā valodā var lietot vārdu birka.
Vārdam birka ir šādas nozīmes: 1. ‘plāksnīte (piemēram, pie precēm, bagāžas), kurā atzīmēti kādi dati’. Piemēram, piesiet sainim birku. Atzīmēt uz birkas sūtītāja vārdu un adresi; 2. novec. ‘koka gabals, uz kura ar iegrieztiem robiem atzīmēja, piemēram, saimnieciskus datus, rentes maksājumus, parādu’. Piemēram, uz cita birkas savu parādu griezt.
Vārdam birka ir šādas nozīmes: 1. ‘plāksnīte (piemēram, pie precēm, bagāžas), kurā atzīmēti kādi dati’. Piemēram, piesiet sainim birku. Atzīmēt uz birkas sūtītāja vārdu un adresi; 2. novec. ‘koka gabals, uz kura ar iegrieztiem robiem atzīmēja, piemēram, saimnieciskus datus, rentes maksājumus, parādu’. Piemēram, uz cita birkas savu parādu griezt.
Avoti
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 172. lpp.
Lingvistiskās tēmas