Ārkārtas – ‘tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam’. Piemēram, ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce. Ārkārtējs – ‘pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots’. Piemēram, ārkārtējs gadījums vai notikums.
Ielu nosaukumus, kuru pamatā ir īpašības vārds ar noteikto galotni -ais, -ā, loka pēc īpašības vārdu ar noteikto galotni locīšanas parauga.
N. kas? Lielā iela, Zaļais bulvāris
Ģ. kā? Lielās ielas, Zaļā bulvāra
D. kam? Lielajai ielai, Zaļajam bulvārim
A. ko? Lielo ielu, Zaļo bulvāri
I. ar ko? Ar Lielo ielu, ar Zaļo bulvāri
L. kur? Lielajā ielā, Zaļajā bulvārī
V. – Lielā iela! Zaļais bulvāri!
Kā pareizi izrunāt vārdu novembris – ar patskani [o] vai divskani [uo]?
Jautājums
Kā pareizi izrunāt vārdu novembris – ar patskani [o] vai divskani [uo]?
Atbilde
Vārds novembris izrunājams vai nu ar īsu patskani [o], vai ar garu patskani [ō].
Mēnešu nosaukumi latviešu valodā ir aizgūti vārdi (internacionālismi), tāpēc tie izrunājami ar īso vai garo patskani [o] vai [ō]. Ieteikumam latviskot vārda novembris izrunu nav pamata. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” šī vārda izruna ir dota ar īso patskani [o]. Līdzīgi arī mēneša nosaukumā oktobris ir jālieto aizgūtie patskaņi.
Avoti
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 519. lpp.
Vai liek komatu, ja divdabja teicienu ievada saiklis un?
Jautājums
Vai liek komatu, ja divdabja teicienu ievada saiklis un?
Atbilde
„Ja divdabja teiciens ar vienojuma saikļiem pievienots pie citiem teikuma vārdiem vai teikuma komponentiem ar to pašu jēdzieniski sintaktisko funkciju un nozīmi, saiklis aizstāj savrupinājuma pieturzīmi un blakus saiklim komats nav vajadzīgs. Piemēram, [..] jāmāca apvīlēt sānu virsmas pēc izmēriem un ievērojot leņķus; Viņas maksā par tām savu dienas algu, ko, ganos iedamas, nopelna vai lūkus plēšot pa mežiem.”
Avoti
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 300. lpp.