Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdi tulks un tulkotājs ir lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.
 
Tulks – ‘tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos’. Piemēram, sertificēts tulks, tulka pakalpojumi.
Tulkotājs – ‘cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējas vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā’. Piemēram, daiļliteratūras tulkotājs, tulkotāja kvalifikācija.

Nē, komatam pirms saikļa nav jābūt: Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus.

Saiklis vai arī nereti ir pāru saikļu sastāvdaļa: vai – vai arī; vai nu – vai arī. Ja vienlīdzīgos teikuma locekļus saista pāru saiklis, tad pirms šo saikļu otrās daļas allaž komats ir liekams: Vakaros Harijs vai nu skatās filmas, vai arī lasa romānus.

Teikumā Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus ir vienlīdzīgi teikuma locekļi skatās un lasa, kurus saista saiklis vai arī. Valodas praksē komats šādos gadījumos bieži sastopams droši vien tāpēc, ka vai arī ir ierasta pāru saikļa sastāvdaļa. Tomēr, līdzīgi kā gadījumos, kad vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi jeb, vai, un, komats pirms saikļa nav liekams: Brīvdienās es runāju pa telefonu vai arī sarakstos ar draugiem; Mēs varam skriet pa parku vai arī pa stadionu.

Valodas praksē vārdu savienojums vēl joprojām mēdz būt sastopams koprakstījumā: vēljoprojām. Iespējams, šī pareizrakstības kļūda radusies, jo runā abi vārdi saplūst. Apstākļa vārds vēl joprojām rakstāms divos vārdos.

Vārdi čakarēties un apčakarēt ir neliterārās sarunvalodas vārdi.

Šo vārdu nozīmi un skaidrojumu var izlasīt „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”:
čakarēties – 1. ‘lēni, nemākulīgi darboties, nemākulīgi strādāt; tūļāties; kavēties’; 2. ‘muļķoties, tiepties’; 3. ‘aiztikt, grābstīties’; 4. ‘nedarboties, slikti darboties’;
apčakarēt – 1. ‘apmānīt, piekrāpt, izjokot, izmuļķot’; 2. ‘sariebt’; 3. ‘aprunāt nopelt, kritizēt’.
Plašsaziņas līdzekļu valodā tiek izmantoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. slengs.
Slengs – ‘subliterārā leksika un citu subliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā. Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo, sociolekts sinonīmu’.
Atkarībā no redakcijas nostājas par publikācijas saturu un tajā lietoto leksiku atbild raksta autors vai redaktors. Valodnieki var skaidrot vārda nozīmi un paust savu viedokli, taču nevar ietekmēt tā lietojumu attiecīgajā izdevumā.

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” vārds skaidrots: drastisks (< gr. drastikos ‘enerģisks’) – 1. ‘radikāls, krass’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība’.

Šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām minētajā teikumā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna. Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam norādīta tikai viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’. Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’.
Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.