Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi nosaukumi, taču būtiski ir zināt nosaukuma ideju.

Ja izstāžu zāles nosaukums ir Rīgas mākslas telpa un tajā tiek reprezentēta māksla, neprecizējot piederību kādai vietai, vārds mākslas kā nākamais vārds pēc īpašvārda Rīgas būtu rakstāms ar lielo sākumburtu – Rīgas Mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas Tehniskā universitāte). Šajā gadījumā runa nav par Rīgas (Rīgā veidotu, Rīgai veltītu)  mākslu, bet vietu Rīgā, kas ir saistīta ar mākslu.
Ja izstāžu zāle ir veltīta Rīgas mākslai, tad nosaukums rakstāms Rīgas mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs).
Visus vārdus rakstīt ar lielo sākumburtu nav pamata.

Pareizi ir klikšķināt uz saites.

Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’; 2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’; 3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’.
Tā kā šajā gadījumā jāklikšķina virsū, tad uz lietojams ar ģenitīvu – klikšķināt uz saites.

Pareizi būtu aicināt uz skatuves.
 
Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’, piemēram, iet uz skolu, braukt uz Latviju;
2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’, piemēram, iet uz priekšu;
3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’, piemēram, vāze ir uz galda, atrasties uz laukuma, gulēt uz muguras.
Pēc prievārda uz nozīmēm secināms:
ja norāda tikai virzienu (no punkta A uz punktu B), tad uz ko?, piemēram, viņš dodas uz skatuvi;
ja norāda, ka atrodas (ir) kam virsū, tad uz kā?, piemēram, viņš atrodas uz skatuves.
Tāpēc koncerta vadītājam vajadzētu lūgt viesi (mākslinieku) uz skatuves, ja viņš vēlas, lai šī persona atrodas uz tās.

Dokumenta konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdi konsolidēt un kompilēt skaidroti šādi:
konsolidēt – ‘saliedēt, apvienot’, Piemēram, konsolidēta sabiedrība’;
kompilēt – ‘sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko)’. Piemēram, kompilēts dokuments.
Vārdu nozīmes ir atšķirīgas: (dokumenta) konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija. Tātad šie jēdzieni nav sinonīmiski.
Visbiežāk vārdu konsolidēts attiecina uz likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Likuma konsolidētā versija šajā gadījumā nozīmē, ka tajā iestrādāti visi vēlāk pieņemtie grozījumi un precizējumi, neiekļaujot tekstā iepriekš svītrotas vietas, lai likuma piemērotājam būtu skaidrs, kāds ir spēkā esošais tiesiskais regulējums.

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta), gan paaugstināta (pazemināta) cena, tomēr ieteicams ir variants paaugstināta (pazemināta) cena.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’.
Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa paaugstināta (pazemināta) cena, jo ir augsta/zema cena, nevis liela/maza cena.