Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdā rajons pieļaujama divējāda izruna – gan ar garu patskani [ō], gan divskani [uo].

Tā kā literārajā valodā ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs dažādas fonēmas (īss patskanis [o], garš patskanis [ō] un divskanis [uo]), tad izrunā nereti ir vērojamas svārstības. Daļai svešvārdu ar Zinātņu akadēmijas Pareizrakstības komisijas lēmumu (1985. gada 7. februārī) ir atļauti izrunas paralēlvarianti: gan ar garu patskani, gan ar divskani. Šie vārdi ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” un citos normatīvos avotos.

Šāda divējāda izruna pieļaujama internacionālismos rajons, talons, balkons, balons, barons, buljons, citrons, kupons, patrona (pirmajā vietā vārdnīcā ir dots ieteicamais variants, respektīvi, izruna ar garo patskani [ō]).

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 30. lpp.

Svešvārds klons izrunājams ar garo patskani [ō].

Bioloģijas terminu klons ar nozīmi ‘vienas šūnas vai organisma pēcnācējs, kas radies bezdzimumvairošanās ceļā’ latviešu valodā nereti izrunā tāpat kā latviskas cilmes vārdu klons [kluons] ‘grīda’, turpretī atvasinājumus klonēt un klonēšana izrunā ar garo patskani [ō]. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” fiksētā literārās valodas norma internacionālisma klons izrunā ir garais patskanis [ō].

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 366. lpp.

Saskaņā ar pašreizējām normām Igaunijas pilsētas Viljandi nosaukuma pareizā atveide latviešu valodā ir Viljandi, taču praksē lietoti gan varianti Vilande, gan Vīlande.

Šīs pilsētas nosaukuma atveidē latviešu valodā bijušas svārstības. Vietvārda atveides varianti – Viljandi, Viljande, Vilande – minēti jau 1960. gadā publicētajos igauņu īpašvārdu atveides noteikumos. Pēc senākas tradīcijas latviešu valodā pastāv arī variants Vīlande, ko redzam, piemēram, Vīlandes ielas nosaukumā.

• Raģe, S. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. I. Igauņu valodas personvārdi. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1960, 50. lpp.
• Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 368. lpp.

Latviešu valodā nostiprinājusies tradīcija rakstnieka uzvārdu atveidot Vonnegūts.

Atbilstoši izrunai angļu valodā uzvārdu izrunā ar vienu līdzskani n, tāpēc uzvārds latviešu valodā saskaņā ar angļu īpašvārdu noteikumiem būtu jāraksta Voneguts – ar vienu līdzskani n un ar īso patskani u, jo netiek uzsvērta ne pirmā, ne pēdējā zilbe un garais patskaņa burts ū nebūtu nepieciešams. Šāds rakstījums ieteikts arī 20. gadsimta avotos. Iespējams, vārda rakstījums latviešu valodā Vonnegūts ir tuvāks uzvārda rakstījumam angļu valodā. Rakstījums nav atbilstošs angļu īpašvārdu atveides noteikumiem, taču nav pretrunā ar latviešu valodas normatīvajām prasībām.

• Enciklopēdiskā vārdnīca. 2. sēj. Galv. red. A. Vilks. Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991, 330. lpp.