Scientioloģija (lat. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + gr. logos ‘jēdziens, mācība’) – ‘zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām’. Scientoloģija (no angļu scientology) – ‘reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei’. Piemēram, pievērsties scientoloģijai.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Scientioloģija (lat. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + gr. logos ‘jēdziens, mācība’) – ‘zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām’. Scientoloģija (no angļu scientology) – ‘reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei’. Piemēram, pievērsties scientoloģijai.
Vārdā rajons pieļaujama divējāda izruna – gan ar garu patskani [ō], gan divskani [uo].
Tā kā literārajā valodā ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs dažādas fonēmas (īss patskanis [o], garš patskanis [ō] un divskanis [uo]), tad izrunā nereti ir vērojamas svārstības. Daļai svešvārdu ar Zinātņu akadēmijas Pareizrakstības komisijas lēmumu (1985. gada 7. februārī) ir atļauti izrunas paralēlvarianti: gan ar garu patskani, gan ar divskani. Šie vārdi ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” un citos normatīvos avotos.
Šāda divējāda izruna pieļaujama internacionālismos rajons, talons, balkons, balons, barons, buljons, citrons, kupons, patrona (pirmajā vietā vārdnīcā ir dots ieteicamais variants, respektīvi, izruna ar garo patskani [ō]).
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 30. lpp.
Svešvārds klons izrunājams ar garo patskani [ō].
Bioloģijas terminu klons ar nozīmi ‘vienas šūnas vai organisma pēcnācējs, kas radies bezdzimumvairošanās ceļā’ latviešu valodā nereti izrunā tāpat kā latviskas cilmes vārdu klons [kluons] ‘grīda’, turpretī atvasinājumus klonēt un klonēšana izrunā ar garo patskani [ō]. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” fiksētā literārās valodas norma internacionālisma klons izrunā ir garais patskanis [ō].
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 366. lpp.
vai Rivā del Gardā?
vai Rivā del Gardā?
Atbildi sniedzis toreizējais Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. habil. philol. Ojārs Bušs: „Īpašu noteikumu (un arī konsekvences) šajos gadījumos nav. Uz vairākkomponentu vietvārdu atveidojumiem no dažādām valodām var vispārināt principu, kas vairumā gadījumu jau praksē darbojas: gramatiski locīt tikai pēdējo komponentu, nevis visu vietvārdu, kaut arī tur būtu rakstības pauze (Novaja Zemļa – uz Novaja Zemļu, Valle de Aosta – Valle de Aostā). Tomēr praksē ir bijis vismaz viens izņēmums, kad 1956. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietas Kortīna d’Ampeco nosaukumam palaikam tiek locīts pirmais komponents (iespējams, to veicinājusi otrā komponenta nelokāmība). Tādējādi būtu iespējams gan lokāms, gan nelokāms variants.”
Saskaņā ar pašreizējām normām Igaunijas pilsētas Viljandi nosaukuma pareizā atveide latviešu valodā ir Viljandi, taču praksē lietoti gan varianti Vilande, gan Vīlande.
Šīs pilsētas nosaukuma atveidē latviešu valodā bijušas svārstības. Vietvārda atveides varianti – Viljandi, Viljande, Vilande – minēti jau 1960. gadā publicētajos igauņu īpašvārdu atveides noteikumos. Pēc senākas tradīcijas latviešu valodā pastāv arī variants Vīlande, ko redzam, piemēram, Vīlandes ielas nosaukumā.
- Raģe, S. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. I. Igauņu valodas personvārdi. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1960, 50. lpp.
- Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 368. lpp.