Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Rakstot un izrunājot latviešu valodā, korekti būtu teikt Ņujorkas Metropoles opera.

Angļu valodas vārdam metropolitan nozīme ir  ‘galvaspilsētas’, ‘metropoles’, tātad galvaspilsētas jeb metropoles opera. Lai arī vārda izruna ir [ˌmetrə'pɒlıtən], latviešu valodā vārdam metropolitēns ir cita nozīme. Metropolitēns (no fr. Métropolitain), arī metro – ‘pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai virszemē speciāli izveidotos iecirkņos, vai uz estakādēm’. Praksē rakstos tiek lietots arī slīpraksts The Metropolitan Opera – tādējādi norādot, ka tā ir rakstība angļu valodā. Izrunājot angļu valodā, būtu jāsaglabā arī oriģinālvalodas uzsvars – Ņujorkas Metro’politan opera. Nebūtu ieteicams Metropoles operu dēvēt par Metropolitēna operu – tā patiešām nav dzelzceļa, bet pilsētas opera.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 468., 469. lpp.

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot salikteni – svārstreklāma.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” minēts vārds svārsteklis, kas skaidrots: 1. ‘svārsts’; 2.‘reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; vobleris’. Piemēram, cenas svārsteklis, reklāmas svārsteklis. Savukārt 2011. gadā terminologi norādījuši: angļu wobbler – ‘cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās)’ – latviešu valodā tulkojams kā svārstreklāma.
 

• Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krāj. Nr. 7. Atb. red. O. Bušs. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 185. lpp.

Mājvārdus var saukt gan par oikonīmiem, gan oikodomonīmiem.

Oikonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu, piemēram, Rīga, Bēne, Ragaciems, Ņujorka’. Latviešu onomastikā par oikonīmiem pieņemts uzskatīt arī mājvārdus. Oikodomonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā), piemēram, Benjamiņa nams, Tiesu nams, Stūra māja’.

• Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 267. lpp.