Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pašlaik latviešu valodā vārdi makaroni un pasta vēl tiek lietoti tradicionāli ierastās atšķirīgās nozīmēs, lai gan vārdam pasta jau fiksētas divas nozīmes: gan tradicionāli ierastā, gan jaunākā – no Rietumeiropas valodām un tradīcijām pārņemtā.

Par tradicionālām nozīmēm uzskatāmas:
makaroni – ‘kaltēti neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi caurulīšu (arī lentīšu, spirāļu, zvaigznīšu u. c.) veidā’. Piemēram, olu makaroni;
pasta – ‘masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar viskozu šķidrumu; bieza vai pusšķidra masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, slīpēšanas pasta, tomātu pasta.
Līdzīgi vārdi skaidroti arī „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā”.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam pasta jau ir norādītas divas nozīmes: 1. ‘mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, tomātu pasta; 2. ‘dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida’. Piemēram, itāliešu krodziņā piedāvā gan pastu, gan picu.
Savukārt „Angļu-latviešu vārdnīcā” pasta ir tikai ‘makaronu ēdiens (ar tomātiem un sieru)’.
Lai gan pēdējā laikā itāļu (arī angļu u. c.) valodas un tradīciju ietekmē Latvijā palaikam makaroni vai to ēdieni tiek dēvēti par pastu, Latvijas terminologi un pārtikas speciālisti lieto terminu makaroni un uzskata, ka šobrīd nav pamatota iemesla šo terminu mainīt, tajā pašā laikā nenoliedzot iespēju, ka ar laiku termins pasta lielāko Rietumeiropas valodu ietekmē varētu arī aizstāt terminu makaroni.

Pareizi ir abi vārdi, tikai tiem ir raksturīgas nelielas nozīmes nianses.

Zālājs – ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā’. Piemēram, dabisks zālājs. Sēts zālājs. Ilggadīgie zālāji; (lauks.) – ‘kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.’ Zāliens – ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’.Piemēram, pie mājas parasti ierīko zālienu.

Vārdam vīza ir divas nozīmes: 1. ‘dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību’; 2. ‘atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot’.

Pareizi ir abi vārdi.

Ārkārtas – ‘tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam’. Piemēram, ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.
Ārkārtējs – ‘pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots’. Piemēram, ārkārtējs gadījums vai notikums.

Pareizi ir abi varianti, to vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt un kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārds iebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt un kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’.