Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi nosaukumi, taču būtiski ir zināt nosaukuma ideju.

Ja izstāžu zāles nosaukums ir Rīgas mākslas telpa un tajā tiek reprezentēta māksla, neprecizējot piederību kādai vietai, vārds mākslas kā nākamais vārds pēc īpašvārda Rīgas būtu rakstāms ar lielo sākumburtu – Rīgas Mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas Tehniskā universitāte). Šajā gadījumā runa nav par Rīgas (Rīgā veidotu, Rīgai veltītu)  mākslu, bet vietu Rīgā, kas ir saistīta ar mākslu.
Ja izstāžu zāle ir veltīta Rīgas mākslai, tad nosaukums rakstāms Rīgas mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs).
Visus vārdus rakstīt ar lielo sākumburtu nav pamata.

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Šāda izteiksme nav vēlama, teksts ir jāveido citādi.

Salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem tās ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums – vai divdabis ir zaudējis vienu no būtiskajām verba pazīmēm – procesuālo nozīmi; tādā gadījumā tas izsaka darbību vai stāvokli kā raksturīgu, pastāvīgu kāda objekta pazīmi, piemēram, vilinošs, pieredzējis, iemīļots. No šādiem divdabjiem pakāpes var veidot. Taču divdabis var saglabāt attiecīgajam darbības vārdam raksturīgo semantiku ar procesuālo – darbības vai stāvokļa – nozīmi, piemēram, pārejošs, pietiekošs, nepārtraukts, un šādos gadījumos salīdzināmo pakāpju formas parasti neveido, jo leksiskās nozīmes ziņā tās šķiet nesaprotamas. Taču praksē bieži vien šis nosacījums tiek ignorēts, un pēdējā laikā salīdzināmās pakāpes tiek veidotas teju no visiem divdabjiem.
Konkrētajā gadījumā sludinājuma teksts no valodas viedokļa nav atbalstāms. Jādomā, kā teikt citādi: klausītāju visbiežāk izvēlētajā radio; radio, ko visvairāk izvēlas klausītāji; radio, kam visvairāk klausītāju; klausītāju iecienītākais radio u. tml.
Vairāk par šo valodas aktualitāti var lasīt Guntas Smiltnieces rakstā „Divdabju gradācija”.

Pareizi ir pārskats.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda atskaite skaidrojuma ir dota norāde uz vārdu pārskats. Vārdu atskaite pārskata nozīmē lietot nav ieteicams. Vārds atskaite ir kalks, kuru kļūdaini lieto krievu vārda oтчёт ‘pārskats, norēķins’ vietā.
Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī darbības vārds atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu.