Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: sarkanbaltsarkans
• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 703. lpp.
• Roze, A. Krāsu nosaukumi: lingvistiskais aspekts latviešu valodā. Promocijas darbs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2005, 159. lpp.

• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: perkolators

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 247. lpp.

Ir jānorāda skaitītāja elektroenerģijas rādījums (‘patērētās elektroenerģijas daudzums’), nevis rādītājs (‘ierīce’).

Ar izskaņu -tājs beidzas dažādu rīku, mehānismu, mašīnu nosaukumi. Šai grupai pievienojas arvien jauni atvasinājumi, kas agrāk apzīmēja tikai tīro darītāju, darbības veicēju. Šādi atvasinājumi, kas apzīmē rīkus, mašīnas, mašīnu daļas, mehānismus, piemēram, modinātājs, rādītājs, rušinātājs, smidzinātājs, maisītājs u. c. Savukārt atvasinājumi ar izskaņu -ums apzīmē darbības vai norises rezultātu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 154. lpp.

Pareizi ir izlēcējs.

Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.

Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.

Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.