Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Teikums Lai spīdošs gads, un lai izdodas iecerētie darbi! ir salikts sakārtots teikums, kur lietota partikula (nevis pakārtojuma saiklis) lai.
Ja salikta sakārtota teikuma komponenti, ko saista saiklis un, ir sintaktiski līdzīgi, komats pirms saikļa ir liekams:
Kas notiek, un kā to saprast?
Kā Ievai sokas, un kādi ir viņas plāni?
Lai svētki izdodas, un prātā mierīgas domas!

Praksē bieži sastopamā kļūdainā interpunkcija, iespējams, skaidrojama ar to, ka tādi vārdi kā kas, kā, lai saliktā pakārtotā teikumā mēdz ievadīt palīgteikumu, un, ja vienlīdzīgus palīgteikumus saista saiklis un, pirms tā komatu neliek:
Man nav skaidrs, kas notiek un kā to saprast.
Viņš interesējas, kā Ievai sokas un kādi ir viņas plāni.
No sirds novēlu, lai svētki izdodas un prātā mierīgas domas!

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Lielu salu latviešu literārajā valodā var nosaukt dažādi, piemēram, spelga, spelgonis, spelgoņa, sprēgonis, sprēgoņa, stindzenis.
Apvidvārdos atrodam arī vārdus salonis, saloņa, saltme. Interesanti, ka Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā” atrodams arī vārds svelonis, kas var tikt lietots gan sveloši karsta, gan sveloši auksta laika apzīmēšanai.

Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.  

Piemērā vārdu valodu paskaidro divi lietvārdi ģenitīvā: angļu un franču. Ja apzīmējamo vārdu paskaidro divi vai vairāki apzīmētāji ģenitīvā, apzīmējamais vārds ir lietojams vienskaitlī:
man garšo apelsīnu un vīnogu sula;
viņš runā angļu un franču valodā.