Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Simboliskais nosaukums „Laima” ir lokāms – „Laimas” darbinieki.

Iesaistot tekstā ar pēdiņām vai kā citādi grafiski izceltu konstrukciju, to saglabā nemainītu (neloka), ja tās priekšā ir attiecīgs nomenklatūras vārds, respektīvi, sugas vārds, kuru loka, piemēram, pēc publikācijas laikrakstā „Diena”. Ja nosaukumam priekšā nav attiecīga nomenklatūras vārda, respektīvi, sugas vārda, nosaukumu loka atbilstoši teksta vajadzībām, piemēram, pēc publikācijas „Dienā”.

• Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 103. lpp.

• Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 430. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 921. lpp.

• VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

Pareizi ir Beniluksa valstis.

Triju Eiropas valstu – Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas – muitas un ekonomiskās savienības nosaukums ir Benilukss.

• Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R. Grēviņa (vad.). Rīga : Zinātne, 2000, 66. lpp.

Vārds Berlīne izrunājams ar šauro patskani e.

Latviešu literārās valodas norma internacionālismu (arī citvalodu īpašvārdu) izrunā neatkarīgi no pozīcijas nosaka šaura patskaņa lietojumu. Valodai attīstoties, ir bijis periods, kad aizgūtos vārdos, „kur e skaņas ir tautosillabiska r priekšā, literārā valodā sastopamas zināmas svārstības”. Laika gaitā literārajā valodā ir nostiprinājies viens no izrunas variantiem. Dažus internacionālismus ar tautosillabisku skaņu kopu -er- izrunā ar plato patskani, ko skaidro ar vācu valodas ietekmi, piemēram, koncerts, nervs, persona. Tie pašreiz ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”. Ar plato patskani skaņu kopā -er- izrunā arī dažus Vācijas vietvārdus, piemēram, Bernava, Bernburga. Vārda Berlīne izruna „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” ir dota ar šauro patskani, līdzīgi būtu izrunājams arī vārds berlīnieši. Taču savulaik izruna ar plato patskani ir bijusi normai atbilstīga, un tāpēc to joprojām var saklausīt vecāka gadagājuma cilvēku (arī aktieru un diktoru) runā.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 45. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 898. lpp.