Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi: šonedēļ Latvijā palaikam līs.

Apstākļa vārdi, kuri sākas ar ar-, ik-, jeb-, ne-, pa-, rakstāmi kopā: arvien, ikreiz, ikdien, jebkad, jebkur, nekad, nekur, papilnam, papilnam.
Arī apstākļa vārds palaikam ar nozīmi ‘reizēm, brīžiem’ rakstāms vienā vārdā.

Savukārt vārdu savienojumi ik pa laikam, laiku pa laikam, ik dienu, ik reizi rakstāmi atsevišķi.
Piemēram:
pirmā stāva veikaliņam ik pa laikam mainījās īpašnieki;
mēs laiku pa laikam kļūdāmies;
cepeti liek krāsnī un palaikam aplaista.

Ieteicamais atveidojums latviešu valodā ir Pans Gimuns atbilstoši izrunai korejiešu valodā.

Citvalodu īpašvārdi latviešu valodā tiek atveidoti pēc iespējas tuvāk oriģinālizrunai.

Pareizi ir ārkārtējā situācija.

Vārds ārkārtas pamata nozīmē ir ‘tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības’. Piemēram, darbā var būt ārkārtas sapulce (tā notiek ārpus ierastā sapulču laika), lidmašīna var veikt ārkārtas nosēšanos (ne tajā laikā, kad paredzēts grafikā).
Savukārt ārkārtējs pamatā nozīmē ‘pilnīgi neparasts, negaidīts’; arī ‘vēl nepiedzīvots’. Piemēram, pēkšņa politiķu interese par tautu pirmsvēlēšanu laikā nav nekas ārkārtējs, reģionā izsludināts 6 mēnešu ārkārtējais stāvoklis.
Tiesa, reizumis šos vārdus lieto kā sinonīmus (tostarp arī terminoloģijā), taču, runājot, piemēram, par situāciju, kad vīrusa izplatīšanās dēļ valstī ir neparasta, negaidīta situācija, mēs ieteiktu lietot vārdu ārkārtējs, kā tas darīts arī likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ” (likums pieņemts jau 2013. gadā) un Ministru kabineta rīkojumā  „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.