Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir: Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties!

Lai norādītu, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks, lietojam īstenības izteiksmi. Daudzskaitļa otrās personas galotnes īstenības izteiksmes formā ir -at, -aties, -āt, -āties, piemēram: jūs atslābstat, jūs kustaties, jūs lasāt, jūs nomierināties. Izsakot aicinājumu, mudinājumu, lūgumu, lietojam darbības vārdu pavēles izteiksmes formā. Daudzskaitļa otrās personas pavēles izteiksmes formu veido, īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes otrās personas celmam pievienojot galotni -iet, -ieties, piemēram: atslābst-i – atslābst-iet, kust-ies – kust-ieties, las-i – las-iet, nomierin-ies – nomierin-ieties!

Minētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai: atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu. Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums.

Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons).

Vārdi čakarēties un apčakarēt ir neliterārās sarunvalodas vārdi.

Šo vārdu nozīmi un skaidrojumu var izlasīt „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”:
čakarēties – 1. ‘lēni, nemākulīgi darboties, nemākulīgi strādāt; tūļāties; kavēties’; 2. ‘muļķoties, tiepties’; 3. ‘aiztikt, grābstīties’; 4. ‘nedarboties, slikti darboties’;
apčakarēt – 1. ‘apmānīt, piekrāpt, izjokot, izmuļķot’; 2. ‘sariebt’; 3. ‘aprunāt nopelt, kritizēt’.
Plašsaziņas līdzekļu valodā tiek izmantoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. slengs.
Slengs – ‘subliterārā leksika un citu subliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā. Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo, sociolekts sinonīmu’.
Atkarībā no redakcijas nostājas par publikācijas saturu un tajā lietoto leksiku atbild raksta autors vai redaktors. Valodnieki var skaidrot vārda nozīmi un paust savu viedokli, taču nevar ietekmēt tā lietojumu attiecīgajā izdevumā.

Viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

Jutīgs ir tāds: 1. ‘kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’. Piemēram, jutīgi pirksti, jutīgs nervs; 2. ‘kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’. Piemēram, jutīgs instruments. Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’. Piemēram, jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

Vārdi tulks un tulkotājs ir lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.
 
Tulks – ‘tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos’. Piemēram, sertificēts tulks, tulka pakalpojumi.
Tulkotājs – ‘cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējas vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā’. Piemēram, daiļliteratūras tulkotājs, tulkotāja kvalifikācija.