Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā pareizi rakstīt nosaukumus, kuros pirmais vārds ir pasaules?

Ja vārds pasaules ir kāda nosaukuma ievadītājvārds, vārds vienmēr rakstāms ar lielo sākumburtu. Atkarībā no tā, kādu nosaukumu ievada vārds Pasaules (organizācijas, pasākuma, svinamās dienas), mainās nākamā vārda rakstība.

Ja nosaukumā komponents pasaules ir ievadītājvārds pasākuma vai svinamās dienas nosaukumam, nākamais vārds aiz vārda Pasaules rakstāms ar mazo sākumburtu, piemēram, Pasaules asins donoru diena, Pasaules diabēta diena, Pasaules hokeja čempionāts, Pasaules latviešu (zinātnieku) kongress.

Savukārt, ja vārds pasaules iekļauts pasaules mēroga organizācijas nosaukumā, Latviešu valodas ekspertu komisija (LVEK) ir lēmusi, ka aiz ievadītājvārda pasaules (līdzīgi nosaukumos ar komponentu starptautiskais) arī nākamais vārds jāraksta ar lielo sākumburtu, jo Pasaules šajā gadījumā uzskatāms par īpašvārdu, piemēram, Pasaules Kultūras fonds, Pasaules Dabas fonds, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Pasaules Brīvo arodbiedrību organizācija, Pasaules Diabēta asociācija.

• Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 58. lpp.

Kas ir klasteris?

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 358. lpp.

Parakstot vēstuli, amata nosaukums ir jāraksta ar lielo vai mazo sākumburtu?

Ja ar amata nosaukumu nesākas teikums, ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu.
Izņēmumi ir: Valsts prezidents, Ministru prezidents.
Ieņemamie amati valsts kontrolieris, valsts sekretārs, tiesībsargs utt. nav jāraksta ar lielo sākumburtu, ja vien ar tiem nesākas teikums. Tieši tāpēc vēstules nobeigumā, rakstot, piemēram, Ar cieņu valsts sekretāra vietniece Aina Bērziņa, amata nosaukums jāraksta ar mazo sākumburtu, jo ieņemamais amats nav teikuma sākumā. Savukārt paraksta daļā teikuma pirmais vārds Valsts amata nosaukumā Valsts sekretāra vietniece Aina Bērziņa rakstāms ar lielo sākumburtu, jo ar šo vārdu sākas teikums.

Atjaunīgie vai atjaunojamie energoresursi?

Pareizi ir atjaunīgie energoresursi vai reģeneratīvie energoresursi.

Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno. Kā sinonīma vārdkopa lietojama arī reģeneratīvie energoresursi, taču atjaunīgie energoresursi ir latviskais variants. Tie ir ‘apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota’.

• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: atjaunīgie energoresursi

Kā pareizi: ģerbonis vai ģērbonis?

Vārds rakstāms ar īso patskani e: ģerbonis.
 

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 258. lpp.
• Likums „Par Latvijas valsts ģerboni”
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ģerbonis