Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Frāzi [attiecīgās amatpersonas] vietā nav ieteicams lietot. Dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs, nevis kāda neskaidra persona kādas personas vietā.

Frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā Ministru kabineta noteikumos Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” nav iekļauta.
Situācija, kad dokumentu paraksta cita amatpersona, skaidrota attiecīgo noteikumu 21. punktā: „Ja organizācijas, tās struktūrvienības vai koleģiālās institūcijas dokumentā ir sagatavots kādas amatpersonas paraksts, bet faktiski dokumentu paraksta cita amatpersona (pienākumu izpildītājs), zem amatpersonas amata nosaukuma raksta atzīmi „p. i.” un norāda faktiskā parakstītāja paraksta atšifrējumu.” Amatpersonai, kas veic kādas citas amatpersonas pienākumus, to uztic darīt ar konkrētu rīkojumu, kurā ir norādīts, kuras personas pienākumus tās prombūtnes (atvaļinājuma) laikā attiecīgā persona veic. Minētā persona, parakstot dokumentus, norāda savu amata nosaukumu un izmanto paraksta atšifrējumu. Savukārt frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā nav skaidra un ir pārprotama: vai tas ir pienākumu izpildītājs, vai eksistē vēl kāda cita persona bez pienākumu izpildītāja.
Tātad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs.

Defises lietojumam šādos nosaukumos nav pamata.

A. Blinkena norāda: „Defisi lieto šifrētos nosaukumos starp šifra burtiem vai īpašvārdu un numuru dažādu mašīnu, aparātu, preparātu u. tml. apzīmēšanai”.
Lai gan padomju laikā, kā arī 20. gs. beigās šādas konstrukcijas bija ierastas, piemēram, Izcilnieks-1995; sacensības „Ķegums-1998” un ieradumam ir liels spēks, pamatojoties uz skaidrojumu, minētajos piemēros defises lietojumam nav pamata.

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

Komats saikļa gan – gan pirmās daļas priekšā divdabja teicienā ir liekams.

„Latviešu interpunkcijas” vecākajā izdevumā teikts, ka šādos gadījumos „pirmā saikļa komponenta priekšā komats divdabja teiciena atdalīšanai nav vajadzīgs, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs”, piemēram, Tādēļ koksnes taupīšanas princips jāievēro gan cērtot kokus cirsmās, gan kokapstrādes uzņēmumos, gan rūpējoties par kokmateriālu kalpošanas laika pagarināšanu.
Savukārt jaunākajā „Latviešu interpunkcijas” izdevumā norādīts: „Ja divdabja teicieni saistīti ar pāru saikļiem vai divkāršiem saikļiem nevis – bet, ne – bet gan, ne tikai – bet arī, vai nu – vai, gan – gan u. tml., komats divdabja teiciena atdalīšanai vajadzīgs arī saikļa pirmās daļas priekšā, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs. Piemēram, Karadienestā viņš aizgāja, nevis tikai pienākuma izpildīdams, bet viņš bēga (B. Saulītis); Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot (I. Ziedonis).
Tas liecina, ka laika gaitā mainās ne tikai leksikas, bet arī pieturzīmju lietošanas norma.